nepacietīgs
nepacietīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nepacietīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
nepacietīgi apstākļa vārds
nepacietīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt ko darīt, ātrāk ko sasniegt, dabūt; tāds, kurā izpaužas šādas vēlmes.
PiemēriZēns kļūst nepacietīgs.
1.1.Tāds, kura izturēšanās veidā izpaužas spēcīga tieksme kustēties, ko darīt.
PiemēriZirgs nepacietīgi mīņājās.
1.2.pārnestā nozīmē Tāds, kas ir gatavs, nobriedis (kādam procesam).
PiemēriJaunam, zaļoksnam kokam Nepacietīgi pumpuri plīst, Bet visam pāri – viena griba: Sasniegt sauli un debesis.
2.Neiecietīgs, īgns.
PiemēriRunātāja balss kļūst nepacietīga un asa.