nepacietīgs
nepacietīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nepacietīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
nepacietīgi apstākļa vārds
nepacietīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt ko darīt, ātrāk ko sasniegt, dabūt; tāds, kurā izpaužas šādas vēlmes.
PiemēriZēns kļūst nepacietīgs.
- Zēns kļūst nepacietīgs.
- Nepacietīgi klauvējieni pie durvīm.
- Nepacietīgi gaidīt.
- Nepacietīgi iztaujāt atnācēju.
1.1.Tāds, kura izturēšanās veidā izpaužas spēcīga tieksme kustēties, ko darīt.
PiemēriZirgs nepacietīgi mīņājās.
- Zirgs nepacietīgi mīņājās.
- Suns kļūst nepacietīgs.
1.2.pārnestā nozīmē Tāds, kas ir gatavs, nobriedis (kādam procesam).
PiemēriJaunam, zaļoksnam kokam Nepacietīgi pumpuri plīst, Bet visam pāri – viena griba: Sasniegt sauli un debesis.
- Jaunam, zaļoksnam kokam Nepacietīgi pumpuri plīst, Bet visam pāri – viena griba: Sasniegt sauli un debesis.
2.Neiecietīgs, īgns.
PiemēriRunātāja balss kļūst nepacietīga un asa.
- Runātāja balss kļūst nepacietīga un asa.