nepaklausīgs
nepaklausīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
nepaklausīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
nepaklausīgi apstākļa vārds
nepaklausīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas neievēro, neizpilda pieaugušo rīkojumus (par bērnu).
PiemēriNepaklausīgs zēns.
1.1.Tāds, kas neievēro, neizpilda (ko), nepakļaujas (kam).
PiemēriNepaklausīgo autovadītāju policisti aptur.
1.2.Tāds, kas nedara to, ko tam liek (par dzīvniekiem).
PiemēriNepaklausīgs suns.
1.3.Tāds, kura kustības, stāvokļi vairs nepakļaujas (par ķermeņa daļām).
PiemēriMēle kļuvusi nepaklausīga.
Stabili vārdu savienojumiNepaklausīgi mati.