nepacietīgs
nepacietīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
nepacietīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
nepacietīgi apstākļa vārds
nepacietīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas stipri, dedzīgi vēlas tūlīt ko darīt, ātrāk ko sasniegt, dabūt; tāds, kurā izpaužas šādas vēlmes.
PiemēriZēns kļūst nepacietīgs.
1.1.Tāds, kura izturēšanās veidā izpaužas spēcīga tieksme kustēties, ko darīt.
PiemēriZirgs nepacietīgi mīņājās.
1.2.pārnestā nozīmē Tāds, kas ir gatavs, nobriedis (kādam procesam).
PiemēriJaunam, zaļoksnam kokam Nepacietīgi pumpuri plīst, Bet visam pāri – viena griba: Sasniegt sauli un debesis.
2.Neiecietīgs, īgns.
PiemēriRunātāja balss kļūst nepacietīga un asa.