urbt
urbt urbju, urb, urbj, pag. urbu darbības vārds; transitīvs
1.Ar urbi veidot (priekšmetā, materiālā) caurumu, dobumu.
PiemēriUrbt bērzā piecus centimetrus dziļu caurumu.
- Urbt bērzā piecus centimetrus dziļu caurumu.
- Urbt ledū āliņģus.
- Ar elektrisko urbi urbt sienā caurumus.
- Zobārsts urbj zobu.
Stabili vārdu savienojumiUrbt sulas.
- Urbt sulas — urbjot veidot kokā (piem., bērzā, kļavā) caurumu sulu tecināšanai.
1.1.Ar īpašu iekārtu (kurā, piemēram, darbojas rotējošs kalts) izveidot gruntī cilindrisku kanālu (piemēram, kalnrūpniecības darbos); šādā veidā meklēt, iegūt (derīgos izrakteņus).
PiemēriUrbt artēzisko aku.
- Urbt artēzisko aku.
- Urbt dziļurbumu.
- Urbt naftu.
1.2.pārnestā nozīmē Izraisīt (kādam) nepatīkamas izjūtas, arī sāpes.
PiemēriViņu urba nepatīkama doma.
- Viņu urba nepatīkama doma.
- Deniņos kaļ un urbj.
1.3.pārnestā nozīmē Graužot, rokot (ko), veidot (tajā) caurumus, ejas u. tml. (par dzīvniekiem).
PiemēriLapsenes urbj ābolos alas.
- Lapsenes urbj ābolos alas.
- Kurmis urbj augsni ar savu degunu.
2.Virzīt, spiest kur iekšā (ko smailu), parasti (to) grozot.
PiemēriUrbt zirņu maiksti augsnē.
- Urbt zirņu maiksti augsnē.
- intransitīvs Urbt ar pirkstu degunā.