urbināt
urbināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Grozot un spiežot (parasti ko smailu irdenā, mīkstā slānī), radīt (tajā) iespiedumu, iedobumu, caurumu.
PiemēriAr spieķi urbināt zemi.
2.Censties izdabūt, parasti ar ko smailu (ko no kurienes, piemēram, spraugas).
PiemēriUrbināt zāli no bruģakmeņu spraugām.
2.1.Tīrīt (piemēram, dobumu), bakstot vai grozot (tajā ko smailu).
PiemēriAr irbulīti urbināt zobu starpas.