Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
cirtums
cirtums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vieta, kur ir iecirsts; vieta, kur cērtot radies bojājums.
PiemēriNo cirtuma vietas tek sveķi.
2.Vieta (mežā), kur ir izcirsti koki; izcirtums.
PiemēriIepriekšējos cirtumos mežs nav atjaunots noteiktajos termiņos.
3.Paveikta darbība, rezultāts → cirst.
PiemēriCirtuma brūce jau sadzijusi.