cirvis
cirvis -vja, dsk. ģen. -vju lietvārds; vīriešu dzimte
1.Darbarīks – kātā iestiprināts metāla gabals ar asmeni vienā pusē.
PiemēriNamdara cirvis.
1.1.vēsturisks Šāda veida kaujas ierocis.
PiemēriIndiāņu kaujas cirvis.
Stabili vārdu savienojumiAtskaldīt kā ar cirvi. Cirvi var pakārt. Kad cirvja kātam lapas plauks. Kā ar cirvi pa pieri.