cirvis
cirvis -vja, dsk. ģen. -vju lietvārds; vīriešu dzimte
1.Darbarīks – kātā iestiprināts metāla gabals ar asmeni vienā pusē.
PiemēriNamdara cirvis.
- Namdara cirvis.
- Cirvja piets.
- Kapāt žagarus ar cirvi.
1.1.vēsturisks Šāda veida kaujas ierocis.
PiemēriIndiāņu kaujas cirvis.
- Indiāņu kaujas cirvis.
Stabili vārdu savienojumiAtskaldīt kā ar cirvi. Cirvi var pakārt. Kad cirvja kātam lapas plauks. Kā ar cirvi pa pieri.
- Atskaldīt kā ar cirvi — ļoti asi atbildēt.
- Cirvi var pakārt idioma — sarunvaloda saka, ja telpā ir ļoti smacīgs gaiss.
- Kad cirvja kātam lapas plauks idioma — nekad.
- Kā ar cirvi pa pieri idioma — saka, ja kas pēkšņi pārsteidz.
- Nocirst kā ar cirvi idioma — asi, strupi, ļoti noteikti pateikt, atbildēt.
- Norakt kara cirvi idioma — izlīgt, salīgt mieru.