birka
birka lietvārds; sieviešu dzimte
1.Plāksnīte ar datiem (piem., īpašnieka norādīšanai), ko piestiprina uzglabājamam, nosūtāmam u. tml. priekšmetam.
PiemēriPreces birka.
- Preces birka.
- Birka ar numuru.
- Piesiet maisam birku.
2.vēsturisks Koka nūjiņa, kurā ar iegrieztiem robiņiem atzīmēja maksājamo renti vai parādu.
PiemēriIegriezt birkā robu.
- Iegriezt birkā robu.
Stabili vārdu savienojumiPiekarināt (kādu) birku. Piekārt (kādu) birku. Uz (kāda) birkas.
- Piekarināt (kādu) birku idioma — izteikt noteiktu vērtējumu; piedēvēt (kādam ko).
- Piekārt (kādu) birku idioma — izteikt noteiktu vērtējumu; piedēvēt (kādam ko).
- Uz (kāda) birkas sarunvaloda — uz kāda rēķina.
Cilme:Krievu бирка; cits uzskats – no dāņu vai norvēģu birk ‘bērzs’.