Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
priekšvēsture
priekšvēsture [prìekšvȩ̀sture] lietvārds; sieviešu dzimte; formā: vienskaitlis
1.Senākais vēstures laikmets, par kuru nav rakstveida liecību; pirmvēsture.
PiemēriCilvēces priekšvēsture.
  • Cilvēces priekšvēsture.
2.Situācijas, apstākļu, darbību kopums, kas pakāpeniski izraisa (ko, piem., notikumu).
PiemēriEiro ieviešanas priekšvēsture.
  • Eiro ieviešanas priekšvēsture.
  • Notikums ar garu priekšvēsturi.
  • Pētījuma priekšvēsture kalpoja svarīgam atklājumam.
  • Šim notikumam ir sena priekšvēsture.