priekštecis
priekštecis -ča, dsk. ģen. -ču vīriešu dzimte, lietvārds
priekštece dsk. ģen. -ču sieviešu dzimte, lietvārds
1.Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
PiemēriPriekšteču paaudzes.
1.1.Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
PiemēriSavvaļas augi ir kultūraugu priekšteči.
2.Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
PiemēriMācīties no savas profesijas priekštečiem.
2.1.Tas (piem., priekšmets, parādība, notikums), kas bijis pirms kā cita, ir ietekmējis to.
PiemēriGaisa balonu priekštecis.