priekštecis
priekštecis -ča, dsk. ģen. -ču lietvārds; vīriešu dzimte
priekštece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks attiecībā pret saviem pēctečiem, arī nākamajām paaudzēm.
PiemēriPriekšteču paaudzes.
- Priekšteču paaudzes.
- Priekšteču mantojums.
- Priekšteču stādītie koki.
- Apzināt savus priekštečus.
1.1.Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
PiemēriSavvaļas augi ir kultūraugu priekšteči.
- Savvaļas augi ir kultūraugu priekšteči.
- Mājdzīvnieku priekšteči.
2.Cilvēks, kas ir darbojies (kādā nozarē) pirms kāda cita; cilvēks, kura darbu, tradīcijas kāds turpina.
PiemēriMācīties no savas profesijas priekštečiem.
- Mācīties no savas profesijas priekštečiem.
- Priekšteču veikums medicīnā.
- Mākslinieka darbos jūtamas priekšteču glezniecības stila īpatnības.
2.1.Tas (piem., priekšmets, parādība, notikums), kas bijis pirms kā cita, ir ietekmējis to.
PiemēriGaisa balonu priekštecis.
- Gaisa balonu priekštecis.
- Vilciena priekštecis.