izlauzt
izlauzt -laužu, -lauz, -lauž, pag. -lauzu darbības vārds; transitīvs
1.Laužot izdabūt, izcelt (no kurienes, kur u. tml.); laužot atdalīt (no kā).
PiemēriIzlauzt durvis.
- Izlauzt durvis.
- Strādnieki izlauza starpsienu.
- Izlauzt ābeles celmu ar visām saknēm.
- Krizantēmām izlauž pazares.
1.1.Laužot izveidot (ko).
PiemēriIzlauzt eju.
- Izlauzt eju.
- Ledlauzis izlauza kuģiem ceļu.
- Betona mūrī jāizlauž caurums.
1.2.Pārvarot šķēršļus, izveidot.
PiemēriUpe izlauzusi sev jaunu gultni.
- Upe izlauzusi sev jaunu gultni.
2.sarunvaloda Izmežģīt; arī salauzt.
PiemēriIzlauzt kāju.
- Izlauzt kāju.
- Krītot uz ledus, sieviete izlauza potīti.
Stabili vārdu savienojumiIzlauzt (sev) ceļu.
- Izlauzt (sev) ceļu idioma — 1. Ar grūtībām panākt, ka ir iespējams virzīties (uz priekšu).2. Pārvarot grūtības, šķēršļus, sasniegt savu mērķi, gūt atzinību.