patversme
patversme dsk. ģen. -mju lietvārds; sieviešu dzimte
1.Mītne, kur var uzturēties (noteiktu diennakts laiku vai pastāvīgi) bez pajumtes, apgādības u. tml. palikuši pieaugušie vai bērni.
PiemēriBērnu patversme.
- Bērnu patversme.
- Atvērt nakts patversmi.
- Pilsētā ir vairākas bezpajumtnieku patversmes.
- Jau vidusskolā Maija bija sapņojusi par darbu kādā patversmē. Viņa gribēja gādāt par bērniem, par kuriem neviens negādā, .. kurus neviens nemīl.
1.1.Mītne, kurā tiek ievietoti bez saimnieka palikušie dzīvnieki.
PiemēriDzīvnieku patversme.
- Dzīvnieku patversme.
- Paņemt no patversmes suni.
- Nogādāt kaķēnus patversmē.