saskare
saskare sieviešu dzimte, lietvārds
1.Darbība, stāvoklis (piem., priekšmetiem, vielām), kurā (tie) savstarpēji skar cits citu, iedarbojas cits uz citu.
PiemēriRiepām ir laba saskare ar ceļa virsmu.
1.1.Novietojums (parasti teritorijai, apvidum) tieši līdzās (kam).
PiemēriLatvijas ainavā bieži sastopama meža saskare ar lauku vai pļavu.
2.Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām, arī dzīvniekiem); noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); arī saikne.
PiemēriMan nav bijusi saskare ar ļauniem cilvēkiem.
Stabili vārdu savienojumiSaskares punkts.
2.1.Saikne (ar ko).
PiemēriLaukos bērni dzīvo pastāvīgā saskarē ar dabu.
2.2.Stāvoklis, kad (kāds) nonāk tiešā kontaktā (ar ko).
PiemēriVistiešākā saskare ar putekļu ērcītēm cilvēkam ir gultā.