ērce
ērce dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
Zirnekļveidīgo klases sīks dzīvnieks, kuram daudzas sugas ir parazītiskas, sūc augu sulas vai cilvēku un dzīvnieku asinis.
PiemēriGanību ērces.
- Ganību ērces.
- Kašķa ērces.
- Miltu ērces.
- Suņu ērces.
- Bumbieru lapu ērces.
- Izņemt piesūkušos ērci.
Stabili vārdu savienojumiĒrču encefalīts. Ērču kārta.
- Ērču encefalīts — nervu sistēmas infekcija, kuru izraisa ērču encefalītu vīruss, kuru pārnēsā ērces.
- Ērču kārta taksons [Acari]
Stabili vārdu savienojumiKā ērce.
- Kā ērce idioma — ļoti cieši klāt.