dekāns
dekāns lietvārds; vīriešu dzimte
dekāne dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Fakultātes vadītājs (augstākajā mācību iestādē).
PiemēriSociālo zinātņu fakultātes dekāns.
2.formā: vīriešu dzimte; joma: reliģija Garīdznieks, kura pārziņā ir dekanāts2; katedrāles vecākais garīdznieks.
PiemēriLiepājas draudzes dekāns.
Cilme:No latīņu decanus ‘desmit cilvēku grupas vadītājs’ (senās Romas armijā ‘desmit kareivju priekšnieks’).