dēkainis
dēkainis [dȩ̃kaînis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
dēkaine [dȩ̃kaîne] dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs; cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
PiemēriDēkaiņu stāsti.
- Dēkaiņu stāsti.