aizceļot
aizceļot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Doties ceļojumā; ceļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai).
PiemēriGatavoties aizceļot.
- Gatavoties aizceļot.
- Aizceļot uz Itāliju.
- Līdz Spānijai var aizceļot divās dienās.
1.1.Doties prom (piem., par gājputniem).
PiemēriStārķi jau aizceļojuši.
- Stārķi jau aizceļojuši.