iemīdīt
iemīdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Mīdot iespiest (kur iekšā).
PiemēriIzkritušais cimds iemīdīts sniegā.
- Izkritušais cimds iemīdīts sniegā.
2.Staigājot izveidot (piem., taku).
PiemēriZvēru iemīdītas takas uz upi.
- Zvēru iemīdītas takas uz upi.
- Iemīdīt ceļu pāri apsnigušajam laukam.