Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
iemīdīt
iemīdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Mīdot iespiest (kur iekšā).
PiemēriIzkritušais cimds iemīdīts sniegā.
2.Staigājot izveidot (piem., taku).
PiemēriZvēru iemīdītas takas uz upi.