Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
palēkt
palēkt -lecu [-lȩcu], -lec, -lec [-lȩc], pag. -lēcu darbības vārds; intransitīvs
1.Lecot pavirzīties (kur, uz kurieni).
PiemēriPalēkt sāņus.
2.Lecot padejot.
PiemēriLabprāt klausos mūziku un palecu līdzi.