psihoze
psihoze dsk. ģen. -žu lietvārds; sieviešu dzimte
Psihiska slimība, kuras rezultātā zūd smadzeņu spēja pareizi uztvert un analizēt ārējos kairinājumus un attiecīgi uz tiem reaģēt, tādējādi mainoties cilvēka uzvedībai, garastāvoklim, apziņai.
PiemēriManiakāli depresīvā psihoze.
- Maniakāli depresīvā psihoze.
- Akūta psihoze.
- Alkohola psihoze.
- Reaktīvā psihoze.
- Psihozes simptomi.
Stabili vārdu savienojumiMasu psihoze; pūļa psihoze.
- Masu psihoze; pūļa psihoze — daudzu cilvēku vienveidīga izturēšanās, darbība, kas radusies kādas ietekmes rezultātā un kam pakļaujas indivīdi.
Cilme:No grieķu psychē ‘dvēsele’ un -ōsis, kas ir piedēklis, ko lieto patoloģisku stāvokļu apzīmētājvārdu darināšanai.