puante
puante dsk. ģen. -šu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Negaidīts nobeigums, pārsteiguma efekts, kulminācija (piem., darbībā, norisē).
PiemēriIzrādes noslēguma daļas puante.
2.formā: daudzskaitlis Speciāli baleta apavi ar cietu purngalu, kurus lieto klasiskajās dejās.
PiemēriAtlasa puantes.
Cilme:No franču pointe ‘smaile, smails gals’.