katastrofa
katastrofa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Pēkšņa, liela (piem., dabas parādību) izraisīta nelaime ar postošām, traģiskām sekām; smaga avārija, kurā iet bojā (daudzi) cilvēki.
PiemēriIzraisīt ekoloģisko katastrofu.
- Izraisīt ekoloģisko katastrofu.
- Vilciena katastrofa.
- Iet bojā lidmašīnas katastrofā.
- Katastrofā izdzīvojušie.
- Likvidēt katastrofas sekas.
Stabili vārdu savienojumiDabas katastrofa. Katastrofu medicīna.
- Dabas katastrofa — dabas parādību postoša izpausme (piem., plūdi, viesuļvētras, zemestrīces).
- Katastrofu medicīna — medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās palīdzības sniegšana ārkārtas apstākļos.
1.1.Pēkšņa, postoša pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (parasti sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
PiemēriKonflikta militārs risinājums valstij būtu katastrofa.
- Konflikta militārs risinājums valstij būtu katastrofa.
- Darba zaudējums viņam ir katastrofa.
Cilme:No latīņu catastropha, grieķu katastrophē ‘apvērsums’.