katastrofa
katastrofa sieviešu dzimte, lietvārds
1.Pēkšņa, liela (piem., dabas parādību) izraisīta nelaime ar postošām, traģiskām sekām; smaga avārija, kurā iet bojā (daudzi) cilvēki.
PiemēriIzraisīt ekoloģisko katastrofu.
Stabili vārdu savienojumiDabas katastrofa. Katastrofu medicīna.
1.1.Pēkšņa, postoša pārmaiņa, notikums ar smagām sekām (parasti sabiedrības vai cilvēka dzīvē).
PiemēriKonflikta militārs risinājums valstij būtu katastrofa.
Cilme:No latīņu catastropha, grieķu katastrophē ‘apvērsums’.