komūna
komūna lietvārds; sieviešu dzimte
1.Kolektīvās saimniekošanas forma, kurā viss īpašums ir pilnībā sabiedriskots.
PiemēriLauksaimniecības komūna.
1.1.Personu grupa, kas apvienojusies kopīgai dzīvei ar kopēju īpašumu.
PiemēriDzīvot lielā komūnā.
2.Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
3.vēsturisks Municipālā pašvaldība (Francijā, Lielās franču revolūcijas laikā).
Stabili vārdu savienojumiParīzes Komūna.
Cilme:No franču commune ‘kopiena’, kam pamatā latīņu communis ‘kopīgs’.