Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
komūna
komūna lietvārds; sieviešu dzimte
1.Kolektīvās saimniekošanas forma, kurā viss īpašums ir pilnībā sabiedriskots.
PiemēriLauksaimniecības komūna.
  • Lauksaimniecības komūna.
1.1.Personu grupa, kas apvienojusies kopīgai dzīvei ar kopēju īpašumu.
PiemēriDzīvot lielā komūnā.
  • Dzīvot lielā komūnā.
2.Administratīvi teritoriālā vienība (piem., Francijā, Beļģijā, Zviedrijā).
3.vēsturisks Municipālā pašvaldība (Francijā, Lielās franču revolūcijas laikā).
Stabili vārdu savienojumiParīzes Komūna.
  • Parīzes Komūna komunistiska valdība, kas 1871. gadā dažus mēnešus pastāvēja Parīzē.
Cilme:No franču commune ‘kopiena’, kam pamatā latīņu communis ‘kopīgs’.