nesaticīgs
nesaticīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
nesaticīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
nesaticīgi apstākļa vārds
nesaticība lietvārds; sieviešu dzimte
nesaticīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas mēdz bieži, arī bez pietiekama iemesla ķildoties, strīdēties.
PiemēriKašķīgs un nesaticīgs cilvēks.
- Kašķīgs un nesaticīgs cilvēks.
- Nesaticīga ģimene.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNesaticīgs raksturs.
- Nesaticīgs raksturs.
- Dzīvot nesaticīgi.
1.2.Agresīvs, nesabiedrisks (par dzīvniekiem).
PiemēriAgresīvs un nesaticīgs putns.
- Agresīvs un nesaticīgs putns.
- Kurmji ir nesaticīgi dzīvnieki.