sastāvēt
sastāvēt -stāvu, -stāvi, -stāv, pag. -stāvēju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Būt tādam, ko veido viens vai vairāki elementi, sastāvdaļas u. tml.
PiemēriDzija sastāv no rupjiem pavedieniem.
- Dzija sastāv no rupjiem pavedieniem.
- Īpašums sastāv no zemes gabala un dzīvojamās mājas.
- Vagonu parks sastāvēja no 252 tramvaju vagoniem.
- Nocietinājums sastāvējis no galvenās pils un priekšpils.
1.1.Būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku, dzīvnieku kopumu).
PiemēriĢimene sastāv no četriem cilvēkiem.
- Ģimene sastāv no četriem cilvēkiem.
- Cietokšņa garnizons sastāvēja no 2000 vīru.
- Savvaļas zirgu bars sastāv no 60–70 dzīvniekiem.
2.Būt par locekli, biedru (kādā organizācijā).
PiemēriSastāvēt partijā.
- Sastāvēt partijā.
- Sastāvēt biedrībā.