superpozīcija
superpozīcija sieviešu dzimte, lietvārds
1.Process, kurā kādas parādības, norises u. tml. tiek iekļautas vienotā sistēmā (parasti ar rezultējošu efektu).
PiemēriViļņu superpozīcija.
2.joma: matemātika Vienas funkcijas ievietošana otrā funkcijā kādā tās mainīgā vietā; šādas ievietošanas rezultāts.
Cilme:No franču superposition (superposer ‘novietot virsū’).