superpozīcija
superpozīcija lietvārds; sieviešu dzimte
1.Process, kurā kādas parādības, norises u. tml. tiek iekļautas vienotā sistēmā (parasti ar rezultējošu efektu).
PiemēriViļņu superpozīcija.
- Viļņu superpozīcija.
- Kvantu fizika pieļauj elektrona magnētiskā lauka stāvokli jeb superpozīciju, kurā elektrona lauks ir vērsts abos virzienos vienlaicīgi.
2.joma: matemātika Vienas funkcijas ievietošana otrā funkcijā kādā tās mainīgā vietā; šādas ievietošanas rezultāts.
Cilme:No franču superposition (superposer ‘novietot virsū’).