sasmakt
sasmakt 3. pers. -smok [smùok], pag. -smaka darbības vārds; transitīvs
sasmakums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sabojāties tā, ka sāk (parasti ļoti nepatīkami) ost, piem., par pārtikas produktiem.
PiemēriSasmacis ēdiens.
1.1.Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, kļūt tādam, kurā ir sastāvējies gaiss (parasti par telpu).
PiemēriSasmakusi slimnīcas palāta.
1.2.Iegūt (parasti ļoti) nepatīkamu smaku (par gaisu nevēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ u. tml. iegūt (parasti ļoti nepatīkamu) smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
PiemēriIstabā gaiss sasmacis.