paturēt
paturēt -turu, -turi, -tur, pag. -turēju darbības vārds; transitīvs
1.Neilgu laiku, mazliet turēt (ko), parasti noteiktā veidā, stāvoklī.
PiemēriPaturēt bērnu klēpī.
- Paturēt bērnu klēpī.
- Paturēt mātei mēteli, lai vieglāk to uzģērbt.
- Paturēt ogas cukurūdenī.
- Paturēt kādu stundu logu vaļā.
2.Atstāt sev, pie sevis, arī savā rīcībā, īpašumā.
PiemēriŠķiroties paturēt abus bērnus pie sevis.
- Šķiroties paturēt abus bērnus pie sevis.
- Skolotājs paturēja zēnus pēc stundām.
- Paturēt tikai daļu no tēva atstātā mantojuma.
2.1.Atstāt (kur), nepalaist vaļā.
PiemēriPaturēt kādu apcietinājumā.
- Paturēt kādu apcietinājumā.
2.2.Neizteikt.
PiemēriPaturēt vārdus pie sevis.
- Paturēt vārdus pie sevis.
3.Saglabāt.
PiemēriPaturēt citas valsts pilsonību.
- Paturēt citas valsts pilsonību.
- Paturēt tiesības.
- Paturēt iespēju.
- Paturēt iniciatīvu.
- Paturēt virsroku.
- Paturēt izšķirošo vārdu.
3.1.Panākt, ka (kas) pastāv, saglabājas noteiktā veidā.
PiemēriPaturēt noslēpumā.
- Paturēt noslēpumā.
- Paturēt atmiņā.
Stabili vārdu savienojumiGaišā piemiņā (paturēt, saglabāt).
- Gaišā piemiņā (paturēt, saglabāt) — saka par mirušu cilvēku, veltot viņam labus vārdus.
Stabili vārdu savienojumiPaturēt acīs. Paturēt vērā.
- Paturēt acīs idioma — uzmanīt, neizlaist no redzesloka.
- Paturēt vērā idioma — ņemt vērā.