paturēt
paturēt -turu, -turi, -tur, pag. -turēju transitīvs, darbības vārds
1.Neilgu laiku, mazliet turēt (ko), parasti noteiktā veidā, stāvoklī.
PiemēriPaturēt bērnu klēpī.
2.Atstāt sev, pie sevis, arī savā rīcībā, īpašumā.
PiemēriŠķiroties paturēt abus bērnus pie sevis.
2.1.Atstāt (kur), nepalaist vaļā.
PiemēriPaturēt kādu apcietinājumā.
2.2.Neizteikt.
PiemēriPaturēt vārdus pie sevis.
3.Saglabāt.
PiemēriPaturēt citas valsts pilsonību.
3.1.Panākt, ka (kas) pastāv, saglabājas noteiktā veidā.
PiemēriPaturēt noslēpumā.
Stabili vārdu savienojumiGaišā piemiņā (paturēt, saglabāt).
Stabili vārdu savienojumiPaturēt acīs. Paturēt vērā.