laimīgs
laimīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
laimīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
laimīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas izjūt laimi; tāds, kurā izpaužas laime.
PiemēriLaimīgs cilvēks.
- Laimīgs cilvēks.
- Laimīga meitene.
- Bērni bija laimīgi.
- Laimīgs acu skatiens.
- Laimīgi smaidīt.
1.1.Tāds, kad izjūt laimi – par laikposmu.
PiemēriLaimīga diena.
- Laimīga diena.
- Nodzīvot laimīgu mūžu.
- Tie bija laimīgi gadi.
- Laimīgi pavadīt vecumdienas.
2.Tāds, kas ir saistīts ar ko vēlamu, patīkamu (piem., par gadījumu, notikumu); arī veiksmīgs.
PiemēriLaimīgs gadījums.
- Laimīgs gadījums.
- Laimīga sastapšanās.
- Tā bija laimīga nejaušība, sagadīšanās.
Stabili vārdu savienojumiLaimīgā kārtā. Laimīgu ceļu!
- Laimīgā kārtā — laimīga gadījuma dēļ.
- Laimīgu ceļu! — veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
2.1.Tāds, kas nav saistīts ar visnevēlamākā atgadīšanos; tāds, kas ir beidzies bez nepatīkamām sekām.
PiemēriLaimīgs kritiens.
- Laimīgs kritiens.
- Laimīgi izkļūt krastā.
3.Tāds, kas ir laimējis (piem., par loterijas biļeti).
PiemēriLaimīgā loterijas biļete.
- Laimīgā loterijas biļete.
- Laimīgie cipari.
Stabili vārdu savienojumiDzimis zem laimīgas zvaigznes. Laimīga roka.
- Dzimis zem laimīgas zvaigznes idioma — saka par cilvēku, kam viss veicas, vienmēr laimējas.
- Laimīga roka idioma — saka, ja kādam veicas, laimējas (piem., loterijā, kāršu spēlē).