Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
laimīgs
laimīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
laimīga īpašības vārds; sieviešu dzimte
laimīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas izjūt laimi; tāds, kurā izpaužas laime.
PiemēriLaimīgs cilvēks.
  • Laimīgs cilvēks.
  • Laimīga meitene.
  • Bērni bija laimīgi.
  • Laimīgs acu skatiens.
  • Laimīgi smaidīt.
1.1.Tāds, kad izjūt laimi – par laikposmu.
PiemēriLaimīga diena.
  • Laimīga diena.
  • Nodzīvot laimīgu mūžu.
  • Tie bija laimīgi gadi.
  • Laimīgi pavadīt vecumdienas.
2.Tāds, kas ir saistīts ar ko vēlamu, patīkamu (piem., par gadījumu, notikumu); arī veiksmīgs.
PiemēriLaimīgs gadījums.
  • Laimīgs gadījums.
  • Laimīga sastapšanās.
  • Tā bija laimīga nejaušība, sagadīšanās.
Stabili vārdu savienojumiLaimīgā kārtā. Laimīgu ceļu!
2.1.Tāds, kas nav saistīts ar visnevēlamākā atgadīšanos; tāds, kas ir beidzies bez nepatīkamām sekām.
PiemēriLaimīgs kritiens.
  • Laimīgs kritiens.
  • Laimīgi izkļūt krastā.
3.Tāds, kas ir laimējis (piem., par loterijas biļeti).
PiemēriLaimīgā loterijas biļete.
  • Laimīgā loterijas biļete.
  • Laimīgie cipari.
Stabili vārdu savienojumiDzimis zem laimīgas zvaigznes. Laimīga roka.