sazelt
sazelt 3. pers. -zeļ, pag. -zēla darbības vārds; intransitīvs
1.Augot attīstīties, arī sazaļot.
PiemēriSmiltīm cauri laužas, kupli sazēlusi, gara zāle.
- Smiltīm cauri laužas, kupli sazēlusi, gara zāle.
- Dārzos ir sazēlušas leknas nātres.
- Egles krāšņi sazēlušas.
1.1.Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi – par tīrumu, dārzu u. tml.
PiemēriTīrumā sazēlusi vārpata.
- Tīrumā sazēlusi vārpata.
- Sazēlusi pļava.
- Samtaini sazēluši vasarāju tīrumi.
1.2.pārnestā nozīmē Izaugt, parasti biezam (parasti par bārdu, apmatojumu).
PiemēriVaigus rotā apmatojums, kas sazēlis apmēram pirms nedēļas.
- Vaigus rotā apmatojums, kas sazēlis apmēram pirms nedēļas.
2.Intensīvi attīstīties, vērsties plašumā (parasti par parādībām sabiedrībā).
PiemēriValstī sazēlušas sektas.
- Valstī sazēlušas sektas.