sazarot
sazarot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
sazarojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.formā: trešā persona Augot izveidot zarus, atvases.
PiemēriĀbele kupli sazarojusi.
- Ābele kupli sazarojusi.
- Orhidejas stumbrs ir sazarojis.
- Sazarota mietsakne.
2.Izveidot garenvirzienā vairākas daļas.
PiemēriUpes delta sazaro.
- Upes delta sazaro.
- Ceļš sazarojis.
2.1. Būt ar sazarojumiem.
PiemēriSazarots dzelzceļu, autoceļu tīkls.
- Sazarots dzelzceļu, autoceļu tīkls.
- Sazarotas alu sistēmas ar daudzām ieejām.
3.Kļūt plašam, daudzveidīgam.
PiemēriKupli sazarojusi dzimta.
- Kupli sazarojusi dzimta.
- Plaši sazarojis kora dziesmu žanrs.