sazelt
sazelt 3. pers. -zeļ, pag. -zēla intransitīvs, darbības vārds
1.Augot attīstīties, arī sazaļot.
PiemēriSmiltīm cauri laužas, kupli sazēlusi, gara zāle.
1.1.Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi – par tīrumu, dārzu u. tml.
PiemēriTīrumā sazēlusi vārpata.
1.2.pārnestā nozīmē Izaugt, parasti biezam (parasti par bārdu, apmatojumu).
PiemēriVaigus rotā apmatojums, kas sazēlis apmēram pirms nedēļas.
2.Intensīvi attīstīties, vērsties plašumā (parasti par parādībām sabiedrībā).
PiemēriValstī sazēlušas sektas.