vārīgs
vārīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
vārīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
vārīgi apstākļa vārds
vārīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kam neliela (kā) iedarbība izraisa nevēlamas sajūtas, parasti sāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriVārīga rēta.
- Vārīga rēta.
- Operācijas vieta sāp un ir vārīga.
1.1.Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (piem., slimībām, ievainojumiem) – par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.
PiemēriJaundzimušais ir ļoti vārīgs.
- Jaundzimušais ir ļoti vārīgs.
- Kakls man ir vārīgs.
- Vārīgs kaķēns.
- Otrās asinsgrupas īpašnieku gremošanas sistēma ir vārīga.
- Petūnijas ir vārīgas.
- Vārīgi pumpuri.
2.Tāds, kas nelielā (kā) iedarbībā bojājas; arī trausls1.
PiemēriGlāzes ir vārīgas.
- Glāzes ir vārīgas.
- Olas ir vārīgas.
- Šīs firmas telefoni ir vārīgi.
- Šinšilu aste ir vārīga, stiprāk pavelkot, tā var salūzt.
3.Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam.
PiemēriEsmu vārīga persona.
- Esmu vārīga persona.
3.1.Tāds, kas viegli, ātri izraisa nevēlamu psihisku stāvokli (piem., par izteikumu, norisi).
PiemēriVārīgs jautājums.
- Vārīgs jautājums.
Stabili vārdu savienojumiTrāpīt vārīgā vietā. Vārīga vieta.
- Trāpīt vārīgā vietā idioma — aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- Vārīga vieta idioma — saka par to, kas kādu aizvaino, sāpina, sadusmo.