noklunkurēt sarunvaloda
noklunkurēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
noklunkurot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Neveiklā gaitā, klūpot, krītot noiet, nonākt.
PiemēriNoklunkurēt lejup pa kāpnēm.
1.1.transitīvs Šādā veidā veikt (kādu attālumu).
PiemēriNoklunkurēt ar slēpēm 12 kilometrus.