noklīst
noklīst -klīstu, -klīsti, -klīst, pag. -klīdu darbības vārds; intransitīvs
1.Ejot, staigājot nodalīties, nošķirties (no citiem).
PiemēriDaži tūristi noklīda no grupas.
- Daži tūristi noklīda no grupas.
- Dzīvnieks noklīdis no bara un iemaldījies pilsētā.
1.1.Klīstot novirzīties (no ceļa).
PiemēriNoklīst no iecerētā maršruta.
- Noklīst no iecerētā maršruta.
1.2.pārnestā nozīmē Novirzīties.
PiemēriNoklīst no galvenās sarunas tēmas.
- Noklīst no galvenās sarunas tēmas.
2.Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
PiemēriLaimīgi atradies noklīdis bērniņš.
- Laimīgi atradies noklīdis bērniņš.
- Atrasts noklīdis suns.
2.1.formā: trešā persona Tikt noliktam, novietotam tā, ka nevar atrast; pazust.
PiemēriGrāmata kaut kur noklīdusi.
- Grāmata kaut kur noklīdusi.
- Sameklēt noklīdušās atslēgas.
- Vēstule ceļā pie adresāta noklīdusi.
2.2.pārnestā nozīmē Morāli degradēties, pagrimt.
PiemēriApšaubāmā kompānijā viņš ātri noklīda.
- Apšaubāmā kompānijā viņš ātri noklīda.
Stabili vārdu savienojumiNoklīdusī avs. Noklīst neceļos. Noklīst no ceļa.
- Noklīdusī avs idioma — cilvēks, kas ir novērsies no Dieva un neseko reliģiskajiem priekšrakstiem, neievēro pastāvošās morāles normas.
- Noklīst neceļos idioma — degradēties, pagrimt.
- Noklīst no ceļa idioma — degradēties, pagrimt.