noklīst
noklīst -klīstu, -klīsti, -klīst, pag. -klīdu intransitīvs, darbības vārds
1.Ejot, staigājot nodalīties, nošķirties (no citiem).
PiemēriDaži tūristi noklīda no grupas.
1.1.Klīstot novirzīties (no ceļa).
PiemēriNoklīst no iecerētā maršruta.
2.Aizejot vai nošķiroties (no citiem), nespēt atrast ceļu atpakaļ; nomaldīties, apmaldīties.
PiemēriLaimīgi atradies noklīdis bērniņš.
2.1.formā: trešā persona Tikt noliktam, novietotam tā, ka nevar atrast; pazust.
PiemēriGrāmata kaut kur noklīdusi.
2.2.pārnestā nozīmē Morāli degradēties, pagrimt.
PiemēriApšaubāmā kompānijā viņš ātri noklīda.
Stabili vārdu savienojumiNoklīdusī avs. Noklīst neceļos. Noklīst no ceļa.