atceļot
atceļot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Ceļojot atkļūt šurp (kur, līdz kurienei u. tml.); atgriezties [1].
PiemēriPēc ilgstošas prombūtnes atceļot dzimtenē.
1.1.Migrējot atgriezties (piem., par gājputniem).
PiemēriKukaiņēdāji putni atceļo vēlu.
1.2.pārnestā nozīmē Tikt atvestam, atsūtītam.
PiemēriUz Rīgu atceļojušas slavenā mākslinieka gleznas.