pavada
pavada lietvārds; sieviešu dzimte
1.Siksna vai lente, kuras vienu vai abus galus piestiprina (zirga) apaušiem vai mutes dzelžiem, lai (to) vadītu.
PiemēriSatvert zirgu aiz pavadas.
- Satvert zirgu aiz pavadas.
1.1.Saite suņa vešanai, piesiešanai.
PiemēriVest suni pavadā.
- Vest suni pavadā.
- Palaist suni vaļā no pavadas.
Stabili vārdu savienojumiIet (kāda) pavadā.
- Iet (kāda) pavadā idioma — pakļauties (kādam); nekritiski pieņemt (kāda) uzskatus.