slimīgs
slimīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
slimīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
slimīgi apstākļa vārds
slimīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas bieži slimo, tāds, kura organisms viegli pakļaujas slimībām.
PiemēriSlimīgs cilvēks, bērns.
- Slimīgs cilvēks, bērns.
- Sieviete jau kopš bērnības bija slimīga.
- Slimīgi un novārguši dzīvnieki.
1.1.Tāds, kurā izpaužas kādai slimībai raksturīgas īpašības, pazīmes; tāds, kas saistīts ar slimību, slimības izraisīts.
PiemēriSlimīgs nespēks.
- Slimīgs nespēks.
- Slimīgs miegs.
- Slimīgs bālums.
- Slimīgs spīdums acīs.
- Slimīgs audu veidojums.
- Slimīgi uztūkušas kājas.
- Slimīgi sakumpusi mugura.
1.2.pārnestā nozīmē Tāds, kas saistīts ar pārspīlētu, arī pārmērīgi negatīvu (kā) uztveri (par psihisku stāvokli, domām u. tml.); tāds, kam ir raksturīga pārspīlēta, arī negatīva (kā) uztvere, izjūta (par cilvēku).
PiemēriSlimīgs naids.
- Slimīgs naids.
- Slimīga skaudība, mantkārība.
- Slimīga ziņkārība.
- Slimīgas bailes.
- Apmierināt savas slimīgās tieksmes.
- Slimīgs ciniķis, egoists.
- Slimīga intrigante.