ieiet
ieiet -eju, -ej, -iet, pag. -gāju intransitīvs, darbības vārds
1.Ejot ievirzīties (kur iekšā); ejot iegriezties (kur uz neilgu laiku).
PiemēriIeiet istabā, virtuvē.
Stabili vārdu savienojumiIeiet gultā.
2.Pārvietojoties ievirzīties (kur).
PiemēriKuģis ieiet ostā.
2.1.Pārvietojoties ievirzīties (kādā teritorijā) – par karaspēku.
PiemēriKaraspēks ieiet pilsētā.
2.2.Šķietami ievirzīties (kur iekšā).
PiemēriSaule iegājusi mākoņos.
2.3.Tikt iesistam, iespiestam u. tml. (kur iekšā).
PiemēriNagla viegli ieiet sienā.
2.4.Ievirzīties (kur iekšā) – piem., par ceļu.
PiemēriTaciņa ieiet mežā.
3.Attīstoties, mainoties pāriet (citā kvalitātē).
PiemēriIeiet jaunā attīstības posmā.
3.1.Secīgi pāriet, nomainīt vienam otru (par laika posmiem).
PiemēriVasara jau ieiet rudenī.
3.2.Sasniegt (noteiktu vecumu); sasniegt, piedzīvot (noteiktu laika posmu).
PiemēriIeiet mūža otrajā pusē.
4.Ietilpt, būt ietilpināmam.
PiemēriKastē ieiet tieši seši kilogrami zivju.
4.1.Kļūt par (kā) locekli, sastāvdaļu.
PiemēriIeiet valdības sastāvā.
Stabili vārdu savienojumiIeiet tautā. Ieiet vēsturē.
Stabili vārdu savienojumiIeiet (kādās) sliedēs. Ieiet asinīs.