lauva
lauva kopdz.: dat. v. -am, s. -ai lietvārds
1.Liels kaķu dzimtas plēsīgs zīdītājs ar spēcīgu ķermeni, dzeltenīgu spalvu un garām krēpēm (tēviņiem), ko simboliski uzskata par zvēru karali [Leo leo].
PiemēriLauvu tēviņš, mātīte.
- Lauvu tēviņš, mātīte.
- Dresēt lauvas.
- Lauvu krātiņš.
1.1.pārnestā nozīmē, attiecina uz abu dzimšu personām Cilvēks, kas (kur, kādā jomā) ir vislabākais, galvenais.
PiemēriSkatuves lauva.
- Skatuves lauva.
Stabili vārdu savienojumiSalonu lauva.
- Salonu lauva — ironiska ekspresīvā nokrāsa elegants vīrietis, kas gūst lielus panākumus sabiedrībā.
2.formā: īpašvārds Viens no Zodiaka zvaigznājiem.
Stabili vārdu savienojumiKā lauva. Lauvas tiesa. Lauvu bedre. Raustīt lauvu aiz ūsām.
- Kā lauva idioma — saka par cilvēku, kas ļoti drosmīgi, bezbailīgi, arī enerģiski ko dara.
- Lauvas tiesa idioma — lielākā daļa (piem., no ienākumiem, ieguvuma).
- Lauvu bedre sarunvaloda — vieta, kur atrodas ļauni, nesaticīgi cilvēki.
- Raustīt lauvu aiz ūsām idioma — radīt briesmas.