ķekatas
ķekatas [ķȩkatas] lietvārds; sieviešu dzimte; formā: daudzskaitlis
1.Ar auglību, svētību saistīts latviešu gadskārtu ieražu rituāls – tradicionālos masku tēlos pārģērbušos cilvēku gājiens no mājas uz māju (piem., Mārtiņos, Ziemsvētkos).
PiemēriĶekatu maska.
- Ķekatu maska.
- Ķekatu laiks.
- Iet ķekatās.
2.Divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz kāpšļiem pie kārtīm; koka kājas.
PiemēriStaigāt uz garām ķekatām.
- Staigāt uz garām ķekatām.
- Izskatās, ka kundze agrāk nav valkājusi augstpapēžu kurpes, viņai lāgiem ietrīcas ceļgali, kā stāvot uz ķekatām.