konkrēts
konkrēts -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
konkrēta -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
konkrēti apstākļa vārds
konkrētība lietvārds; sieviešu dzimte
konkrētums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas pastāv reālajā telpā un ir sajūtams, uztverams; reāls, vielisks.
PiemēriKonkrēts priekšmets.
1.1.Tāds, kurā parādās, atspoguļojas reālas īpašības, pazīmes, sakaru, attieksmju daudzveidība.
PiemēriKonkrēts jēdziens.
1.2.Noteikts atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā).
PiemēriKonkrēts cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiKonkrētā mūzika.
Cilme:No latīņu concretus ‘biezs, ciets’.