Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nokarāties
nokarāties 3. pers. -ājas, pag. -ājās darbības vārds; atgriezenisks
1.Karājoties, atrodoties (kur) augšā, būt vērstam, stiepties uz leju.
PiemēriGaras lāstekas nokarājas no namu jumtiem.
  • Garas lāstekas nokarājas no namu jumtiem.
  • Vītola zari nokarājas līdz pat zemei.
  • Mati nokarājās pār pieri.
1.1.Būt tādam, kas ir vērsts uz leju (par ķermeņa daļām).
PiemēriRokas nokarājas gar sāniem.
  • Rokas nokarājas gar sāniem.
  • Suņa garās ausis nokarājas galvas abās pusēs.
  • No mutes sunim nokarājas mēle.
1.2.Būt tādam, kam trūkst spraiguma un kas ir noslīdējis uz leju.
PiemēriSejas āda sāk nedaudz nokarāties.
  • Sejas āda sāk nedaudz nokarāties.
  • Vaigi nokarājas.
  • Zem acīm nokarājas maisiņi.
  • Vēders nokarājas pāri bikšu siksnai.
1.3.Būt par platu, lielu un brīvi karāties uz leju (par apģērbu).
PiemēriPlatais mētelis nokarājas kā maiss.
  • Platais mētelis nokarājas kā maiss.
  • Kleita vietām ir par lielu – nokarājas.