krams
krams lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ciets, pelēcīgs silīcija iezis, no kura akmens laikmetā gatavoja ieročus un darbarīkus; šā ieža gabals.
PiemēriKrama nazis, kasīklis.
- Krama nazis, kasīklis.
- Krama gabaliņi.
1.1.Šķiltavu elements – dažādu vielu sakausējums, no kā izšķiļ dzirksteli.
PiemēriŠķiltavu krams.
- Šķiltavu krams.
Stabili vārdu savienojumiCiets kā krams. Kā krams. Sasalt kramā. Sastingt kramā. Sīksts kā krams.
- Ciets kā krams idioma — 1. Nelokāms, nejūtīgs, nepielūdzams.2. Ļoti ciets.
- Kā krams idioma — 1. Ļoti ciets.2. Stiprs, izturīgs, arī nepiekāpīgs, nelokāms.
- Sasalt kramā idioma — aukstumā kļūt ļoti cietam.
- Sastingt kramā idioma — aukstumā kļūt ļoti cietam.
- Sīksts kā krams idioma — saka par spēcīgu, izturīgu cilvēku, arī par cilvēku ar nelokāmu raksturu.