uzstarot
uzstarot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.Iesākt starot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, starot.
PiemēriUzstaro rīta gaisma.
1.1.pārnestā nozīmē Iesākt starot (piemēram, par skatienu); īsu brīdi, parasti kam spēcīgi izpaužoties, starot.
PiemēriSeja uzstaroja.
1.2.pārnestā nozīmē Kļūt tādam, kurā spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas).
PiemēriViņu ieraugot, meitene uzstaroja.