trauksmains
trauksmains -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
trauksmaina -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
trauksmaini apstākļa vārds
trauksmainība sieviešu dzimte, lietvārds
trauksmainums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kam raksturīga trauksme, arī nemiers, satraukums (par cilvēku, tā raksturu, arī psihisku, fizioloģisku stāvokli); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriTrauksmains cilvēks.
1.1.Tāds, kas izraisa nemieru, satraukumu.
PiemēriTrauksmaina situācija.
1.2.Tāds, kam ir raksturīgs straujums, spraigums, arī steiga (par darbību, norisi u. tml.).
PiemēriTrauksmains darbs.
1.3.Tāds, kad pastāv, noris kas straujš, spraigs, arī nemierīgs, satraucošs (par laikposmu, mūžu u. tml.).
PiemēriTrauksmaina un nemierīga nakts.
1.4.pārnestā nozīmē Tāds, kur noris strauja kustība, strauji notikumi.
PiemēriPilsētas tirguslaukums ir trauksmaina vieta.
Stabili vārdu savienojumiTrauksmaina sirds.