karalis
karalis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Monarhijas valdnieks; šāda valdnieka tituls.
PiemēriFrancijas karalis Ludviķis XIV.
- Francijas karalis Ludviķis XIV.
- Zviedrijas karalis.
- Karaļa kronēšanas ceremonija.
1.1.pārnestā nozīmē Izcilākais pārstāvis (kādā grupā, indivīdu kopumā).
PiemēriZvēru karalis ir lauva.
- Zvēru karalis ir lauva.
- Valšu karalis Johans Štrauss.
- Viņu dēvē par rokenrola karali.
Stabili vārdu savienojumiDivnieku karalis.
- Divnieku karalis — skolēns, kam ir visvairāk divnieku.
2.Šaha figūra, kuru zaudējot (nespējot glābt no uzbrukuma) spēlētājs zaudē partiju.
PiemēriBalto karalis.
- Balto karalis.
- Melno karalis.
- Uzbrukums karaļa spārnā.
Cilme:No lietuviešu karãlius un baltkrievu король (pamatā 8. gs. franku valdnieka Kārļa Lielā vārds – latīņu Carolus); vārdu latviešu valodā ieviesa A. Kronvalds (vārda ķēniņš vietā).