karaliene
karaliene dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Monarhijas valdniece; šādas valdnieces tituls.
PiemēriLielbritānijas karaliene.
- Lielbritānijas karaliene.
- Karalienes runa parlamentā.
1.1.Monarhijas valdnieka kronēta sieva.
PiemēriZviedrijas karaliene.
- Zviedrijas karaliene.
1.2.pārnestā nozīmē Visizcilākā pārstāve (kādā grupā, indivīdu kopumā).
PiemēriBaravika – sēņu karaliene.
- Baravika – sēņu karaliene.
- Rozi dēvē par ziedu karalieni.
- Ievēlēt par balles karalieni.
Stabili vārdu savienojumiSkaistuma karaliene. Sporta karaliene.
- Skaistuma karaliene — par visskaistāko atzītā sieviete (parasti īpašā konkursā); tituls, ko piešķir šādai sievietei.
- Sporta karaliene — vieglatlētika.