Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
karaliene
karaliene dsk. ģen. -ņu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Monarhijas valdniece; šādas valdnieces tituls.
PiemēriLielbritānijas karaliene.
  • Lielbritānijas karaliene.
  • Karalienes runa parlamentā.
1.1.Monarhijas valdnieka kronēta sieva.
PiemēriZviedrijas karaliene.
  • Zviedrijas karaliene.
1.2.pārnestā nozīmē Visizcilākā pārstāve (kādā grupā, indivīdu kopumā).
PiemēriBaravika – sēņu karaliene.
  • Baravika – sēņu karaliene.
  • Rozi dēvē par ziedu karalieni.
  • Ievēlēt par balles karalieni.
Stabili vārdu savienojumiSkaistuma karaliene. Sporta karaliene.