karaliene
karaliene dsk. ģen. -ņu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Monarhijas valdniece; šādas valdnieces tituls.
PiemēriLielbritānijas karaliene.
1.1.Monarhijas valdnieka kronēta sieva.
PiemēriZviedrijas karaliene.
1.2.pārnestā nozīmē Visizcilākā pārstāve (kādā grupā, indivīdu kopumā).
PiemēriBaravika – sēņu karaliene.
Stabili vārdu savienojumiSkaistuma karaliene. Sporta karaliene.