Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
karakuls
karakuls lietvārds; vīriešu dzimte
Kažokāda ar sīkām sprogām, ko iegūst no karakuljēru ādas; karakulāda.
PiemēriMelns karakuls.
Stabili vārdu savienojumiKarakula aita.
Cilme:Pēc Buhāras apgabala Karakulas oāzes nosaukuma.