Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
karakuls
karakuls vīriešu dzimte, lietvārds
Kažokāda ar sīkām sprogām, ko iegūst no karakuljēru ādas; karakulāda.
PiemēriMelns karakuls.
Stabili vārdu savienojumiKarakula aita.
Cilme:Pēc Buhāras apgabala Karakulas oāzes nosaukuma.