karalis
karalis -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Monarhijas valdnieks; šāda valdnieka tituls.
PiemēriFrancijas karalis Ludviķis XIV.
1.1.pārnestā nozīmē Izcilākais pārstāvis (kādā grupā, indivīdu kopumā).
PiemēriZvēru karalis ir lauva.
Stabili vārdu savienojumiDivnieku karalis.
2.Šaha figūra, kuru zaudējot (nespējot glābt no uzbrukuma) spēlētājs zaudē partiju.
PiemēriBalto karalis.
Cilme:No lietuviešu karãlius un baltkrievu король (pamatā 8. gs. franku valdnieka Kārļa Lielā vārds – latīņu Carolus); vārdu latviešu valodā ieviesa A. Kronvalds (vārda ķēniņš vietā).